Cilvēka imūnsistēma

Kas ir imunitāte?

Vārds imunitāte cēlies no latīņu valodas vārda “imunitas” - brīvība no klaušām, atbrīvošanās, izglābšanās no kaut kā, atsvabināšanās. Imūnsistēma aizsargā organismu no tādiem ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem kā baktērijas, vīrusi, parazīti, vēža šūnas u.c.

20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs noskaidroja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas. Par šo atklājumu viņš kopā ar mikrobiologu Iļju Mečņikovu 1908. gadā saņēma Nobela prēmiju.

Imūnsistēma ir divkārša: pastāv nespecifiska (iedzimta, dabiska) imunitāte, kas uztur aizsardzību, un specifiska (iegūta) imunitāte, kas veidojas kā reakcija uz dabisko imunitāti, iegaumējot un vēlāk izraisot iedzimtās imūnreakcijas. Ja organismam atkārtoti uzbrūk tāds pats ienaidnieks (vīruss vai baktērijas), imūnsistēmai efektīvas rīcības plāns jau ir sagatavots un tā mūs pasargā no saslimšanas.

Imūnsistēmu vājina:

• toksisko vielu ietekme (smēķēšana, alkohols, narkotikas);
• nesabalansēts un nepilnvērtīgs uzturs;
• hroniska neizgulēšanās;
• stress un garīga pārslodze;
• depresija;
• higiēnas neievērošana;
• ģeogrāfiskie faktori (saules aktivitātes pazemināšanās, krasas laika apstākļu svārstības).

Par novājinātu imunitāti liecina:

• periodiski (4-6 reizes gadā) atkārtojas asas respiratorās vīrusa infekcijas izraisītās slimības, kas nereti noris ar sarežģījumiem;
• ārstēšanās noris lēni un imunitātes atjaunošanās pēc slimības ir apgrūtināta;
• nereti pēc antibiotiku kursa lietošanas vai pavasarī nākas saskarties ar sēnīšu infekcijām, slimībām;
• alerģiskas reakcijas parādīšanās;
• pastāvīgs nogurums, cilvēks jūtas izsmelts, letarģisks (miegains), samazinātas koncentrēšanās spējas;
• hroniskas slimības, kas liek par sevi manīt aizvien biežāk;
• herpes vīruss;
• sastrutojumu rašanās pat pēc visniecīgākā savainojuma;
• augoņu parādīšanās.

Imūnsistēmai ir grūtāk pretoties baktērijām un vīrusiem, ja tā nav nostabilizējusies (bērniem) vai ir novecojusi (cilvēkiem gados). Tāpēc mazi bērni un cilvēki gados slimo biežāk.

Cilvēka imūnsistēma - mūsu aizsardzības mehānisms.

Cilvēka imūnsistēma aizsargā ķermeni no svešiem mikroorganismiem, tādām kā baktērijas, vīrusi, toksīni un parazīti, kas inficē mūsu organismu un var nodarīt mums kaitējumu. Imūnsistēma sastāv no ļoti specializētām šūnām un limfātiskās sistēmas, kas ir atsevišķa no asinsvadiem, un palīdz atbrīvot organismu no infekcijām. Imūnsistēma spēj atšķirt svešās molekulas - molekulas, kas ir daļa no proteīniem, kas parasti netiek ražoti cilvēka organismā. Imūnsistēmas šūnas, kas veic šo funkciju tiek sauktas  par limfocītiem, kas ir divu veidu: T šūnas un B šūnas. B šūnas ražo antivielas, kas saistās  ar svešajām molekulām un aizsāk reakciju, kas iznīcina infekcijas aģentu. T šūnas var sadalīt divās apakšgrupās: T līdzētājšūnas un citotoksiskie T limfocīti. Citotoksiskie T limfocīti nogalina svešās šūnas caur tiešu membrānu kontaktu, kamēr T līdzētājšūnas palīdz citām imūnsistēmas šūnām efektīvāk veikt savas funkcijas. Piemēram, T līdzētājšūnas palīdz B šūnām ražot antivielas humorālās imūnās atbildes laikā, tās palīdz citotoksiskajiem T limfocītiem nogalināt svešās šūnas, kā arī T līdzētājšūnas izstrādā limfokīnus, kas ražo aktivizēšanas signālus imūnsistēmā. T līdzētājšūnas ir īpaši svarīgas, jo tām ir būtiska nozīme VISAS imūnās atbildes regulācijā.

Kā stiprināt imunitāti?

Lietot B, C un A vitamīnus, savlaicīgi rūpēties par veselību, izvairīties no stresa, iet pirtīs, pateikt NĒ! sliktiem ieradumiem, rūdīties, kā arī rūpēties par kvalitatīvu miegu un atpūsties svaigā gaisā - kustība ir dzīve, kā arī svarīgs ir veselīgs un sabalansēts uzturs. Teiciens "cilvēks ir tas, ko viņš ēd" ir patiess. Lai organisms būvētu šūnas, imūnsistēmu, tas pieprasa olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, minerālvielas, vitamīnus. Ar šķiedrvielām un vitamīniem bagāto svaigu augļu un dārzeņu ēšana ir lieliska praktiski visu cilvēkam zināmo slimību profilakse.

UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.